Trešdien rīta pusē, veicot nu jau gandrīz ikdienišķo skrējienu starp tuvākās apkārtnes mājām, mazdārziņiem un kapiem (veseliem 3 gab.), biju spiesta piedzīvot nelielu reality check. Līdz šim biju svētā pārliecībā, ka pie augušie var pakrist, un tikai bērni, kuri vēl ar savu vestibulāro aparātu nav tik dikti sadraudzējušies, var tā riktīgi nožauties. Bet nekā! Savā ziņā tas nāca kā jaunums arī manai pašcieņai, ka pie gluži labas veselības esošs pieaudzis cilvēks pavisam skaidrā prātā uz līdzenas vietas var visā garumā izstiepties uz trotuāra.
Un laiku pa laikam vēl iesmeldzas celis, bet man jau šķiet, ka tā vairāk ir mana pašcieņa.
Un laiku pa laikam vēl iesmeldzas celis, bet man jau šķiet, ka tā vairāk ir mana pašcieņa.
ai ai, ar šo uzmanīgi. Esmu žāvusies cauri fizmatu sētai kāpjot, ka biksēs caumurs vien palika un celis asiņoja.
AtbildētDzēstUZ vecumu žaušanās pēdas mēdz izlīst ārā - pēc gadiem varēsi just, ka esi kļuvusi veca ;)
"izsūtīts 06:25" :)
AtbildētDzēst