svētdiena, 2010. gada 9. maijs

Seminārs

Long time no see jau otro reizi. Laikam jau blogs tomēr nav mans žanrs. Lai nu kā, bet tomēr par spīti visam esmu saņēmusies, lai beidzot vairāk vai mazāk ievērojot hronoloģisku notikumu secību, apstāstītu, kā man ir klājies nu jau pēdējā mēneša laikā.

Viens no vērienīgākajiem un ievērības cienīgākajiem pasākumiem bija seminārs, kurā jāpiedalās visiem EBD strādnieciņiem, kad tie ieradušies noteiktā valstī, šajā gadījumā - Vācijā. Seminārs notika absolūti mistiskā vietā kaut kur Vācijas laukos starp Berlīni un Hamburgu. Kopā bijām 23 personāži. Spilgtākie no tiem (lai piedod pārējie, kas dažādu iemeslu dēļ nav iekļuvuši turpmāk minētos skaitā) - Gijoms no Francijas, Tasos (Anastasios) no Grieķijas, Maika no Itālijas, Natālija no Dānijas, Tara no Skotijas, Ivana no Čehijas. Nu, kaut kā tā.

Ja pavisam godīgi, pasākums bija diezgan mistisks. Dzīvojāmies mēs tādā kā konferenču mājā ar dārzu, bija sagādāti miljons velosipēdi, lai mēs varētu braukāt apkārt. Tuvākā civilizācija bija pāris km attālumā. Mūs kā uz kaušanu baroja īsts šefpavārs (ak jēziņ, tas bija kaut kas fenomenāls!). bet ja tagad, nu jau ar pieklājīgu laika distanci, jāuzskaita, ko tieši mēs tur darījām, ir diezgan grūti. Jā, mēs runājām kaut ko, par saviem projektiem, tad vēl bija ieradusies dāma no Nacionālās aģentūras, lai vēlreiz apstāstītu par formalitātēm (jā, bet tās bija tikai 4h no visa 10 dienas garā semināra). Nu, jā, un tā mēs vienkārši karinājāmies apkārt, runājāmies, ļoti daudz gulējām un katru rītu apgalvojām, ka esam ļoti noguruši, dzērām alu un vīnu, nenormāli daudz ēdām un tad braucām ar riteņiem. Drusku žēl ES naudas :)

Viens no semināra centriem bija ekskursija uz Berlīni (tas, protams, bija ļoti loģiski, jo tieši puse no semināra dalībniekiem darbojās projektā Berlīnē). Taču, priekš manis semināra galvenais rezultāts un sausais atlikums ir šausmu filma, kuru mēs, izmantojot gandrīz visu semināra dalībnieku fotoaparātus, uzfilmējām. Lūdzu pievērst uzmanību skaņu efektiem ;)






Skaisti un laimīgi kopā Berlīnē, Alexanderplaz


Latviskas ainavas iekš Wustrow.


Dāmu-riteņotāju banda Vāczemes ārēs.


Mana dzīvokļabiedrene Anna no Spānijas. Patiesībā viņa ir ļoti pozitīva un optimistiska.

Lūk, līdz kam garlaicība var novest ļaužus.

Saspringta klausīšanās. Jau 8. dienu pēc kārtas.

Daži arī neiztur.

Are u on facebook?

Pēdējias vakars. Un dāmām aizbrauc jumts.

Nelielas izklaides, gaidot vilcienu.

Berlīnes skati. Bundestag.


Secinājums: pēc semināra man ir par pāris homoseksuāliem un vēl pāris heteroseksuāliem paziņām Berlīnē, kā arī pāris kilogramiem vairāk.

3 komentāri:

  1. Man jau prieks par tiem kilogramiem- bērns vismaz ir paēdis, nav badā.

    AtbildētDzēst
  2. Viģiks riktīgi iecepī! :D

    AtbildētDzēst
  3. Hm, pamazām sāk likties, ka teju katrs otrais pasākums, kam nauda nāk no Eiropas, ir pilnīgi bezjēdzīgs... Vai arī tur tieši ir tā jēga, kuru mums neizprast.

    AtbildētDzēst