Pirmā īstenā darba nedēļa ir pagājusi pavisam raibi - ar emocionāliem kāpumiem un kritumiem, tieši diviem mini-nervu-sabrukumiem, pāris "a-ha" momentiem, vienu vājprātīgu pop pasākumu un atkal jau sniegu. Bet - par visu pēc kārtas.
Otrdiena sākās ar manas darbavietas nu jau patstāvīgu apmeklējumu. Centra priekšnieku sauc Olafs un viņš runā šausmīgi zemā balsī, turklāt vēl lieto Berlīnes dialektu, tā kā viņu saprast ir diezgan grūti. Tas laikam ir iemesls faktam, ka viņam visnotaļ acīmredzami šķiet, ka es principā gandrīz neko nesaprotu vāciski. Bet viņš nemaz nerunā angliski (tāpat kā visi pārējie centra darbinieki un praktikanti), tā ka es pagaidām izvairos no sarunām ar viņu, lai vēl vairāk nenostiprinātu "mazās muļķītes" tēlu. Bez Olafa un manis (brīvprātīgās) centrā strādā viena praktikante (Olafa meita), divi puiši, kas bēg no dienesta armijā un tādēļ strādā sabiedrībai derīgu darbu, saimniecības daļas vadītājs (vīrietis ar īpašam vajadzībām). Vēl ir viena dāma, ar kuru es iepazīšos pirmdien. Nevēlos izklausīties ūberpesimistiska, bet vismaz pašreiz viņu personās es neredzu savus draugus. Bet nekas, Berlīnē ir 3,4 miljoni cilvēku. Gan jau man paveiksies atrast kādu paziņu.
Mini-nervu-sabrukuma galvenais iemesls bija nevis draugu vai nodarbju trūkums bet tā absolūtā bezpalīdzība sajūta , kas rodas, kad tu netiec saprasts valodas dēļ. Tā kā, dārgie līdzjutēji, bez panikas. Viss jau ir un tiek labots. Galvenais ir attieksme un nenogurstoša vēlme kalt galvā vārdiņus (kā skolā).
Tā, nākamais punkts - ko es daru bērnu un jauniešu centrā Upsala. Pagaidām mani darba pienākumi ir aprobežojušies ar saldumu pārdošanu un trauku mazgāšanu. Ak, jā, es slaucīju arī grīdu un kārtoju rokdarbu telpu. bet, lai perspektīvas neizskatās tik drūmas, - tas tikai pagaidām. manos plaņos vismazpšreiz ietilpst pasniegt rokdarbus un kulināriju (kā Julia Childs ;)
Taču nedēļas galvenā izklaide notika piektdien. Jo jau 53 notika super-duper-ūber populārais un bērnu iemīļotais popmūzikas zvaigžņu pasākums TheDome. Brīnumainā un absolūti ģeniālā kārtā ielūgumi uz šo pasākumu tika piešķirti arī vietējo bērnu klubu apmeklētājiem un, kāda laime!, arī man. Tad nu es pāris tūkstošu nebalsī spiedzošu bērnu ielenkumā biju pagodināta dzirdēt tādas citur Eiropā zināmas un mazāk zināmas, bet Vācijā super-duper-ūber populāras grupas un izpildītājus kā:
Fettes BrotInteresenti vairāk var uzzināt http://www.thedome.de/dome/the_dome_50?s_id=34145
Schiller (ak, publikā gan neredzēju Gēti)
Killerpilze
Amy Mcdonalds (neliela veselā saprāt atblāzma)
u.c.
Taču iepriekšminētie tiklab varēja arī nenākt uz skatuves, jo gaidītākais un mīlētākais bija negaidītu popularitāti ieguvušais Džastins Bībers (Justin Bieber http://en.wikipedia.org/wiki/Justin_Bieber). Pūlis kliedz un spiedz ikreiz, kad tika pieminēts elka vārds vai kas līdzīgs tam (šo īpatnību bieži izmantoja pasākuma vadītāji), un tas nedaudz līdzinājās Eisa Venturas izdarībām ar vārdu Shikaka (re, kāda man laba kino gaume ;).
Nelielam ieskatam arī neliels šī brīnišķīgā mākslinieka daiļrades fragments:
Tā nu es te vadu savas dienas.
Lēnām top publikācija par vietu, kur dzīvoju (he, he, vietējā reklāma).
njā... tie kliedzieni fonā vnk aizrauj! :D Bet nu turies! You have a strong personality! :*
AtbildētDzēstAk, Tev klājas gluži kā absurda komēdijā :), kas nemaz nav slikti, tas ir dzīves parastais stāvoklis. Bučas un apskāvieni!
AtbildētDzēstMāra A.
Ljoti jauki!!! Shikaka :D Nju varu iedomaties to skatu- tu stavi pulja viduu un nesaproti, esi vai neesi nonakusi murga ;) Turies!!
AtbildētDzēstAga